Ar ko bagāts Krustpils muižas parks?

Lauka balodis  (Columba palumbus)

Baložveidīgo kārta
Baložu dzimtas suga

angliski: wood pigeon

vāciski: Ringeltaube

zviedru: ringduva

igauņu: meigas kaelustuvi

lietuviešu: keršulis

krievu: вяхирь

Lielākais no Latvijā sastopamajiem baložiem. Ķermeņa garums apmēram 41 cm, masa aptuveni 300 - 600 g. Augums spēcīgs, galva neliela. Putna galva un kakls pelēkzili. Kakla sāni zaļgani ar sārti metālisku mirdzumu un baltu pusmēnesveida laukumu. Arī krūtis sārti brūnganas ar metālisku mirdzumu. Mātītes nedaudz mazākas, krāsojums nav tik spilgts - mazāk zilo, vairāk pelēko toņu. Jauniem putniem nav baltā plankuma kakla sānos un trūkst spalvu metāliskā mirdzuma. 

Lauka balodis ziemo Eiropas dienvidos un Āfrikas ziemeļos. Latvijā ierodas aprīļa vidū. Un uzreiz ķeras pie ligzdas būvēšanas.

Dzīvo pa pāriem. Ligzdu parasti būvē apmēram cilvēka auguma augstumā, vai augstāk, pat 5 m augstumā. Ligzdu būvē no sausiem zariņiem, zāles stiebriem, dažām spalviņām. Ligzda gatavota pavirši, dažreiz var redzēt, ka olas spīd tai cauri. Izmanto arī citu putnu atstātās ligzdas. Ligzdu būvēt pabeidz līdz aprīļa beigām. Dēj maija pirmajā pusē 2 koši baltas olas. Perē 17-18 dienas. Šie baloži ir bailīgi. Ja tos bieži traucē perēšanas laikā, putni pamet olas. Mazuļus baro 20-21 dienu. Jaunos putns var sastapt jūlijā. Daži pāri labās vasarās perē vēl otro reizi.

Baložiem raksturīgi riesta lidojumi un tālu skanoša balss "grūū-grūū-grūū".

http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=1006252

Pārtiek no dažādu augu sēklām, ogām, ēd arī kukaiņus un citus sīkus dzīvnieciņus.
Lauka baloži ir labi lidotāji, tomēr tos var panākt piekūni vai vistu vanagi.
Putni reizēm pielāgojas dzīvei pilsētas dārzos un parkos. Uz ziemošanas vietām dodas septembrī - oktobrī.

Lauka balodis ir visbiežāk medītais savvaļas balodis Eiropā, lai iegūtu tā gaļu.