otrdiena, 2013. gada 30. aprīlis

piektdiena, 2013. gada 5. aprīlis

NESĒDI! MĀCIES NO DABAS!

Anatomiski cilvēka ķermenis nav domāts sēdēšanai, bet gan kustībām.


Ja cilvēks sēžot pavada vairāk nekā sešas stundas dienā, nāves risks turpmākajos 15 gados pieaug par 40%, secinājuši zinātnieki.
Bieži vien darbā vai mājās ilgstoši sēdošie cilvēki pieceļas tikai tādēļ, lai dotos  uz virtuvi, pie ledusskapja vai uz tualeti, kur atkal sēž.


ILGSTOŠA SĒDĒŠANA NEGATĪVI IETEKMĒ VESELĪBU!

  1. Sēdēšana rada asins sastrēgumus mazā iegurņa rajona orgānos,
  2. veidojas muskuļu atrofija, kas izmaina K un Ca jonu patēriņu,
  3. pasliktinās organisma apgāde ar skābekli,
  4. pasliktinās šķidrumu apmaiņa organismā,
  5. palēninās vielmaiņa.
Ilgstošas sēdēšanas sekas:
reibst galva, sāp mugura, kājas, svara pieaugums, palielinās diabēta risks, muguras disku trūce, hroniskas galvassāpes, paaugstināts tonuss sprandas un muguras daļā, jutīguma zudums rokās un kājās, traucētas dzimumfunkcijas, vēzis un liels dibens no ilgstošas sēdēšanas :(
KĀ RĪKOTIES? - MĀCIES NO DABAS!

Lai arī mums liekas, skatoties uz mūsu mājas mīluļiem - kaķiem un suņiem, ka viņi to vien dara, kā guļ, respektīvi, arī piekopj mazkustīgu dzīvesveidu, tad pirmais būtiskais iebildums - viņi nesēž. Pat tad, kad šķiet, ka kaķis visu nakti jums nogulējis nekustīgi blakus, tā nav.


Nu labi, var jau piekrist, mūsu mājdzīvnieki evolūcijas gaitā ir kļuvuši salīdzinoši mazkustīgāki par saviem savvaļas radiniekiem, kuriem barību neviens nepienes klāt, kuriem jāsargā sava teritorija, aktīvi jāmeklē partneri sugas turpināšanai utt. Dzīvnieki dabā atrodas nemitīgā kustībā.

Arī cilvēks līdz pat salīdzinoši nesenajai zinātnes un tehnikas revolūcijai aizvadīja dzīvi kustībā - medīja, vāca, cīnījās, strādāja  uz lauka, būvēja, raka... Kustējās lielāko dienas daļu. 

Kā dzīvojam mēs? Pateicoties modernajām tehnoloģijām, lielāko dienas daļu mēs pavadām sēžot. Darbā pie rakstāmgalda, skolas solā, mājās pie datora, televizora, braucot mašīnā, sabiedriskajā transportā...
Pat regulāra nodarbošanās ar sportu nevar glābt no "krēslu cilvēku" kaitēm. JO, līdz ko mēs apsēžamies -
  • kāju muskuļos atslēdzas elektriskā aktivitāte,
  • kaloriju patēriņš sarūk līdz vienai kalorijai minūtē,
  • enzīmi, kas sadala taukus, samazinās par 90%,
  • asinsrite palēninās, asinis "iestrēgst".
Pazuduši sociālajos tīklos, globālajā tīmeklī, aizrāvušies ar interesantu seriālu vērošanu, braucot 100-tiem kilometru, iegrimuši steidzamā darbā, mēs visbiežāk pat nepamanām, cik stundas jau esam pavadījuši sēžot.
Ir vietas, kur pastāv vecmodīgas pieklājības formas obligāti sēdēt krēslā. Varbūt ar laiku tas mainīsies. Taču mājās mēs varam darīt tā, kā mums ir ērtāk.

Nesēdiet krēslā! Lasiet, rakstiet, skatieties televizoru vai ēdiet pusguļus, sēžot lotosa pozā uz grīdas, stāvot kājās vai atlaižoties uz vēdera un atstutējot galvu uz elkoņiem. Ja tomēr jāsēž, pavelciet vienu kāju zem sevis vai atlaidieties pret atzveltni un kājas kaut kur atstutējiet.
Kādreiz, lai būtu glīts rokraksts rakstot, gribi vai negribi, bet bija jāsēž pie galda. Tagad rokraksts būs salasāms jebkurā gadījumā, jo ir pilnīgi vienalga, kādā pozā atrodoties spaidām taustiņus :)