otrdiena, 2012. gada 27. novembris

RACIONĀLS UZTURS


Tests paškontrolei. 
Vai Tava uztura izvēle ir pareiza? 
Uz katru jautājumu izvēlieties vienu atbildi, kura vislabāk raksturo to, kā Tu parasti ēd! 
Izvēlēto atbilžu numurus saskaiti!

  1. Cik devas maizes un graudaugu produktu Tu apēd katru dienu? (1 deva – 1 šķēle maizes, ½ tases vārītu putraimu, makaronu; 2 ēdamkarotes ēšanai sagatavotu pārslu; 3-4 mazi krekeri)
1)      3 un mazāk
2)      4
3)      5
4)      6 un vairāk

  1. Cik devas augļu Tu apēd ik dienas? (viena deva – 1 vidēja izmēra auglis, ¾ tases sulas, ½ tase svaigu sagrieztu augļu, ¼ žāvētu augļu)
1)      mazāk par 1
2)      1
3)      2-3
4)      4 un vairāk

  1. Cik devas dārzeņu Tu patērē ik dienas? (1 deva – ½ tases sasmalcinātu svaigu vai sagatavotu dārzeņu, 1 tasi svaigu lapu dārzeņu, ¾ tases dārzeņu sulas)
1)      Mazāk par 1
2)      1
3)      2
4)      3-5

  1. Cik devas olbaltumvielas saturošu produktu Tu apēd dienas laikā? (1 deva – 30 g sagatavotas gaļas, zivju vai putnu; 1 ola; ½ tase vārītu pupiņu; 2 ēdamkarotes kokosriekstu eļļas; 1/3 tases riekstu)
1)      2 un mazāk
2)      vairāk kā 7
3)      3-5
4)      5-7

  1. Cik daudz piena produktu tu apēd ik dienas? (1 deva – 230 g piena vai jogurta; 40 g cietā siera; 2 tases biezpiena; 1 tase sasaldēta jogurta)
1)      mazāk par 1
2)      1
3)      2
4)      3 un vairāk



 6. Cik daudz tauku Tu parastā dienā pievieno ēdienam tā pagatavošanas laikā vai ēdot, ieskaitot eļļu, margarīnu, sviestu, saldo krējumu, krējumu, salātu mērci, majonēzi?
1)      vairāk par 4 ēdamkarotēm
2)      4 ēdamkarotes
3)      3 ēdamkarotes
4)      2 ēdamkarotes
5)      1 ēdamkarote un mazāk







7. Cik reizes nedēļā Tu ēd jūras produktus?
1)      mazāk par 1
2)      1
3)      2
4)      3 un vairāk

 8. Cik reizes nedēļā Tu pusdieno bez gaļas, putnu vai jūras produktiem?
1)      nekad
2)      1
3)      2
4)      3 un vairāk

 9. Cik reizes nedēļā Tu ēd gaļu?(liellopa, cūkas, aitas)
1)      4 un vairāk
2)      3
3)      2
4)      1
5)      reti vai nekad

 10. Cik reizes nedēļa Tu ēd ceptus ēdienus?
1)      3 un vairāk
2)      2
3)      1
4)      1 divās nedēļās
5)      reti vai nekad

 11. Cik bieži Tu noņem ādu putnu gaļai pirms ēšanas?
1)      nekad
2)      dažreiz
3)      bieži
4)      vienmēr

 12. Cik bieži Tu cep, grillē vai sautē gaļu, putnus, jūras produktus bez tauku pievienošanas?
1)      nekad
2)      dažreiz
3)      bieži
4)      vienmēr

 13. Cik reizes nedēļā Tu lieto ar C vitamīnu bagātus augļus un dārzeņus – apelsīnus, tomātus, zaļos piparus u.c?
1)      2 un mazāk
2)      3-4
3)      5-6
4)      7 un vairāk

 14. Cik reizes nedēļā Tu ēd sabiedriskās ēdināšanas ēstuvēs?
1)      4 un vairāk
2)      3
3)      2
4)      1
5)      reti vai nekad

 15. Cik reizes nedēļā Tu brokasto?
1)      1 un mazāk
2)      2-3
3)      4-5
4)      vienmēr

 16. Cik bieži Tu izvēlies pienu vai citus piena produktus ar pazeminātu tauku saturu?
1)      nekad
2)      dažreiz
3)      bieži
4)      vienmēr

 17. Cik daudz ūdens dienā Tu izdzer?
1)      0,5 l un mazāk
2)      0,5 – 1 l
3)      1 – 1,5 l
4)      vairāk par 1,5 l

 18. Cik daudz saldinātu dzērienu Tu izdzer dienas laikā?
1)      1,5 l un vairāk
2)      1 l
3)      0,7 l
4)      0,3 l un mazāk

 19. Raksturo savu dienas ēšanas režīmu!
1)      1 ēdienreize
2)      2
3)      2 daļējas ēdienreizes un 1 vai 2 “iekošanas”
4)      3 ēdienreizes vai 3 daļējas ēdienreizes un 1 vai 2 “iekošanas”

 20. Cik reizes nedēļā Tu ēdiena vietā grauz cepumus, konfektes, čipsus, riekstus, kūkas?
1)      7 un vairāk
2)      6
3)      2-5
4)      mazāk par 2

Atšifrējums

61 – 84: Ļoti labi. Tu esi tuvu ideālam, Tavs uzturs ir sabalansēts, satur maz tauku.

41 – 60: Labi, bet varētu būt labāk. Acīmredzot tu nelieto produktus no visām ieteicamajām grupām, kā arī jāsamazina tauku daudzums.

21-40: Bagātīgi. Daudz ko vajadzētu uzlabot. Tu ēd maz dārzeņu un augļu, un pārāk daudz tauku.

20 un mazāk: Slikti. Tev ir vajadzīga profesionāļa palīdzība. Tu uzņem bīstami maz vitamīnu un minerālvielu, pārāk daudz tauku, iespējams – pārāk daudz kaloriju.

otrdiena, 2012. gada 20. novembris

IEELPA, IZELPA UN...



Tīra gaisa sastāvs (%)

Slāpeklis N2
78,09
Skābeklis O2
20,94
Cēlgāzes
0,93
Oglekļa (IV) oksīds CO2
0,0315
Ūdens H2O tvaiki
-



 Gaisa piesārņojums:

Skābie lieti
Ozons
Smogs
Naftas produkti
Putekļi
Aerosoli
Oglekļa oksīdi






Skābais lietus
Rodas lietusūdenim gaisā reaģējot ar sēra oksīdu un slāpekļa dioksīdu, veidojot stipru skābju – sērskābes un slāpekļskābes šķīdumus.
 H2O+SO3=H2SO4
H2O+2NO2=HNO3+HNO2


Ietekmes uz veselību:
-         hroniskas saindēšanās,
-         bronhīts,
-         plaušu slimības,
-         nieru kolikas,
-         akūtas saindēšanās.



Ozons O3
Zila, ūdenī šķīstoša gāze, ar asu, specifisku smaržu.

Ietekmes uz veselību:
+ aizsargā Zemes virsmu no ultravioletā starojuma
- lielas ozona koncentrācijas atmosfēras zemākajos slāņos izraisa:
·       elpas trūkumu,
·       klepu,
·       aizsmakumu,
·       sāpes krūtīs,
·       kairina acis.

Londonas smogs
Smogs
Gaisa piesārņojums lielās pilsētās un rūpniecības rajonos, un citos apgabalos. Piesārņojumu veido indīgās gāzes, dūmi, tvaiki, aerosoli, putekļi, kurināmā atkritumi, transporta izdedzes gāzes.
Ietekmes uz veselību:
* sevišķi ietekmē sirds un asinsvadu slimniekus, kā arī elpceļu slimniekus:
  • bojā plaušu audus,
  • pazemina organisma pretošanās spējas slimībām,
  • izmaina asins sastāvu,
  • palielina varbūtību saslimt ar vēzi.



KAS IR INDE?


Kas ir inde? Inde ir viss, un inde ir visā. Vienīgi deva ir tā, kas nosaka, kad lieta nav indīga.

/Paracels/

Vides ķīmiskie faktori mūs sasniedz caur:

  • gaisu,
  • pārtiku, 
  • ūdeni,
  • ārstniecības līdzekļiem, 
  • sadzīves ķīmiju, 
  • atkarības vielām.





Toksiskās iedarbības veidi:

q  akūti letāla
q  neatgriezeniska (bet ne letāla) pēc vienas iedarbības reizes
q  smagi veselības traucējumi pēc atkārtotas vai ilgstošas iedarbības
q  “kodīga”
q  kairinoša
q  alerģiju izraisoša (alergēna)
q  vēzi izraisoša (kancerogēna)
q  cilvēka auglim kaitīga (teratogēna)
q  iedzimtu izmaiņu izraisoša (mutagēna)


Mutagēnu nokļūšana kontaktā ar cilvēku

Kontaktēšanās veidi
Vielu grupas
Ar gaisu
Putekļos: minerālu šķiedras, smagie metāli, PAO, radioaktīvie izotopi.
Gāzveida vielas: formaldehīds, iekšdedzes dzinēju un rūpnīcu izmeši, tabakas dūmi u.c.
Ar ūdeni
Nitrāti, pesticīdi, dioksīni, dzeramā ūdens dezinficēšanas produkti, polihlorētie bifenili, smagie metāli u.c.
Ar pārtiku
Pārtikas piedevas un konservanti, pesticīdi, nitrāti, PAO, pārlieka termiskā apstrāde, sēnīšu un baktēriju toksīni u.c.

Kancerogēno vielu iedarbība

Vielu grupa
Vielas
Audzēju lokalizācija
Rūpniecības vielas
Benzols

Vinilhlorīds

Darva, tās produkti
Asinsvadu sistēma (leikēmija)
Aknas, galvas smadzenes
Āda, plaušas
Metāli, to savienojumi
Arsēns
Niķelis
Hroms        
Plaušas, āda
Plaušas
Elpošanas ceļi, plaušas
Dabasvielas
Aflatoksīni,
Tabakas dūmi,

Košļājamā tabaka, Azbests
Aknas,
Elpošanas ceļi, plaušas
Mutes dobums, Plaušas
Hormoni

Estrogēni
Maksts, dzemdes kakls, krūtis

Teratogēno vielu ietekme uz cilvēka embriju
Vielu grupa
Embriotoksiskā viela
Iedarbības efekts
Metāli un to savienojumi
Svins un tā savienojumi
Dzīvsudraba savienojumi
Litijs
Garīga aizture, izmaiņas dzimumšūnās
CNS bojājumi

Sirds darbības izmaiņas
Gāzes
Oglekļa monooksīds
Garīgā aizture, maza dzimšanas masa, nedzīvs auglis
Pesticīdi
Polihlorētie bifenili
Garīgā aizture
Ķīmiskās rūpniecības vielas
Oglekļa disulfīds
Vinilhlorīds
Mazina apaugļošanās iespējas, palielina spontāno abortu biežumu, nedzīvs auglis, traucējumi dzemdībās
Ārstniecības vielas
Talidomīts


Varfarīns
Tetraciklīni
Streptomicīns
Trūkst vai rudimentāri locekļi, sirds, nieru, gremošanas trakta un sejas kroplības
Auss un skeleta kroplības
Deguna un sejas kroplības
Zobu defekti, katarakta, kurlums
Hormonu preparāti
Testosterons
Progesterons
Estrogēni
Dietilstilbestrols
Perorālie kontraceptīvie līdzekļi
Atipiski dzimumorgāni

Reproduktīvās sistēmas defekti

Fiziskas kroplības (ja līdzekļi lietoti grūtniecības laikā)
Atkarības vielas
Alkohols

Kokaīns
Heroīns
Augļa alkohola sindroms, mikrocefālija, augšanas izmaiņas
CNS un nieru defekti
Augļa pieradums, nomākta elpošana
                                                                              

piektdiena, 2012. gada 9. novembris

ODA ŠŪNAI


Paldies visiem vienpadsmitajiem, kas izmēģināja spēkus, sacerot ōdu šūnai! 
Kā paši pārliecinājāties - mākslas darbi rodas mokās :)
Publicēju vienu no labākajiem darbiem. Autore - Sibilla 11.n klase.

Mazas, mazas šūniņas
Pilda lielas darbības.
Šūnapvalks kā apsargs strādā,
Aizsargā no visa ļaunā

Kodols ir kā galvenais.
Nēsā sevī specifiku,
Mūsu lielo ģenētiku,
Vada visas darbības,
Čakli, čakli strādā tas.
Vakuolās vielas mainās,
Vielu maiņa notiek maiņās.

Domājot par visu šo,
Logā aizskatos es, jo…

Ārā zaļas lapas kokā,
Hloroplasti dzīvo kopā,
Spēlējas ar saulīti,
Dāvā mums tie skābekli.
Ribosomām lielas somas,
Somās olbaltumi lokās.
Vēl ir citas somas mums:
Peroksi- un centrosomas.
Vēl ir arī lizosomas,
Kurās strādā enzīmi…

Mīti!
Mīti?
Tie nav mīti!
Tā tas ir.
Kaut mums par spīti!

pirmdiena, 2012. gada 5. novembris

PARASTAIS BRĪNUMS


PRAKTISKAIS DARBS
Darba uzdevums:
  1. Iepazīties ar cilvēka dīgļa attīstības aprakstu.
  2. Izveidot tabulu, kurā atspoguļotos cilvēka dīgļa svara un garuma izmaiņas grūtniecības mēnešu laikā.
  3. Grafiski attēlot cilvēka dīgļa svara un garuma izmaiņas pa mēnešiem.

Darba gaita:
1.      Izlasiet doto informatīvo materiālu par cilvēka dīgļa attīstības īpatnībām!

Cilvēka dīgļa attīstība ilgst vidēji 280 dienas jeb 10 grūtniecības mēnešus (1 mēn. ilgst 28 dienas).


9 ned. vecam dīglim izzūd astes piedēklis, žaunu loki. Samērā lielajā galvā sāk veidoties acu, deguna un mutes aizmetņi. Sāk attīstīties arī ārējie dzimumorgāni . Dīgļa garums ir 3—4 cm.


3.mēn. beigās dīgļa garums ir 8—9 cm, masa 20—25 g. Galvas lielums līdzinās pusei dīgļa garuma; jau diferencējušies locekļi; rodas pirmie kaulu aizmetņi.

4.mēn. beigās dīgļa garums vidēji ir 16 cm, masa 120 g. Veidojas seja, rodas mati. Labi izšķirams dzimums; gremošanas traktā sāk izdalīties fermenti. Beidzas muskuļi veidošanās


5.mēn. beigās dīgļa garums sasniedz 25 cm, masa— 300 g. Attīstās zemādas tauku kārta.. Zarnās veidojas izkārnījumi ar žults piejaukumu (mekonijs); aknās sāk uzkrāties glikogēns. Sāk funkcionēt nieres. Cauri topošās mātes vēdera sienai var saklausīt dīgļa sirdsdarbību. Māte jau jūt dīgļa kustības.


6.mēn. beigās dīgļa garums ir 30—31 cm, masa 600—700 g. Galva nesamērīgi liela. Dīglis vēl nav dzīvotspējīgs ārpus mātes organisma.


7.mēn. beigās dīgļa  garums sasniedz 35 cm, masa 1000—1200 g. Āda sārta un krokaina, jo zemādas tauku kārta vēl vāji attīstīta. Sākot ar šo vecumu, dīglis jau ir dzīvotspējīgs ārpus mātes organisma, ja to sevišķi rūpīgi kopj (neiznēsāts bērns).


8.mēn. beigās dīgļa garums vidēji ir 40 cm, masa 1600 g. Āda vēl sārta, bet jau gludāka, klāta ar pūkām.


9.mēn. beigās dīgļa garums sasniedz 45 cm, masa — 2500 g. Dīgļa attīstība tuvojas nobriedumam. Āda bāli sārta, gluda; zemādas tauku kārta labi attīstīta; sāk izzust pūkas, kas sedz ķermeni; nagi sasniedz pirkstu galus. Zēniem sēklinieki jau ieslīdējuši sēklinieku maisiņā.


10. mēn. beigas dīglis ir pilnīgi nobriedis, iznēsāts. Tā garums vidēji ir 50 cm, masa 3200—3500 g. Āda sārta, gluda, elastīga; pūkas sedz tikai plecus; matu garums sasniedz 2 cm un vairāk, nagipārsedz pirkstu galus.

Izsmeļošāku vizuālo informāciju var iegūt apmeklējot 
2.      Apkopojiet tabulā datus par cilvēka dīgļa svara un garuma izmaiņām grūtniecības mēnešos!

Mēneši
Svars (g)
Garums (mm)
































  1. Izmantojot tabulā apkopotos datus, grafiski attēlojiet cilvēka dīgļa svara un garuma izmaiņas pa mēnešiem

SVARA IZMAIŅAS PA MĒNEŠIEM




























































































































































































































































































































































































GARUMA IZMAIŅAS PA MĒNEŠIEM





























































































































































































































































































































































































Rezultātu analīze un secinājumi:
Kuros mēnešos notiek visstraujākās dīgļa garuma izmaiņas? Kāpēc?
........................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................
Kuros mēnešos notiek visstraujākais dīgļa svara pieaugums? Kāpēc?
........................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................