Baktērijas

Baktērijas pavada cilvēku no šūpuļa līdz kapam. Kamēr embrijs atrodas mātes organismā, tas ir droši pasargāts no baktērijām. Taču jau dzimšanas brīdī pirmie dzīvie radījumi, ar kuriem cilvēks sastopas, ir baktēriju šūnas.

Pirmā patstāvīgā jaundzimušā darbība ir pirmais kliedziens un ar to saistītā elpošana. Ar pirmo ieelpu elpošanas ceļos iekļūst baktērijas. Ar pirmo mātes piena lāsi nonāk gremošanas sistēmā, kur pirmās nedēļas laikā pielāgojas un pēc tam paliek visu dzīves laiku. No pirmās sekundes pēc piedzimšanas baktērija pārklāj arī ādu.

Pēc cilvēka nāves iet bojā arī baktērijas, bet pirms tam veic kaprača funkcijas, noārdot to līdz minerālvielām.

Ļoti daudz baktēriju ir uz cilvēka ādas, matainajā daļā. Sevišķi daudz ir uz atklātas ādas. Blakus labdabīgajām baktērijām dzīvo patogēnās, pūšanas baktērijas. Praktiski uz ādas ir tas, kas ir apkārtējā vidē. Skaits mainās no ādas higiēniskā stāvokļa. Netīrumi un ievainojumi izsauc streptokoku un stafilokoku strutaino darbību.

Normāli asinīs un iekšējo orgānu audos baktērijas neiekļūst. Izņemot slimību gadījumus.

Baktēriju ir ļoti daudz uz gļotādām, kas robežojas ar ārējo vidi.

Elpošanas ceļos baktērijas nonāk no gaisa vides. Pastāvīgi deguna gļotādas iemītnieki ir stafilo-, pneimo-, streptokoki. Dziļāk – bronhiolas, alveolas ir sterilas. Patogēnās baktērijas augšējos elpošanas ceļos parasti tiek aizturētas un iznīcinātas. Uz ilgstošu dzīvi iemitināties ir spējīgas tikai tuberkulozi un difteriju izraisošās baktērijas.

Acs gļotādā dzīvo maz baktēriju. Parasti tas ir baltais stafilokoks un kserozes nūjiņa, kas ļoti līdzīga difterijas baktērijai.

Baktērijas dzīvo cilvēka mutes dobumā, zobu aplikumā, barības atliekās starp zobiem, augstleju gļotādā. Dažas sugas ir pielāgojušās patstāvīgai dzīvei mutes dobumā – dažādi koki, pienskābes baktērijas, vibrioni, spirohētas u.c.

Tuvāk kuņģim baktēriju skaits samazinās. Nelielā daudzumā ir sarcīnas, pienskābes baktērijas. Ja kuņģa sulas skābums zems – baktēriju vairāk. Vairumā gadījumu kuņģa čūlu izraisa tajā mītošās heliobaktērijas.

Tievajās zarnās baktēriju ir vēl mazāk. Tas izskaidrojams ar to, ka tievo zarnu sieniņām ir baktericīda iedarbība.

Resnā zarna ir ekoloģiskā niša daudzām baktērijām, kas savai barībai izmanto cilvēka barības atkritumus.1/3 daļa izkārnījumu sausnas ir baktērijas. Diennaktī no cilvēka organisma izdalās 18 000 000 000 000 baktēriju šūnu. Jaundzimušā resnā zarna ir sterila. Drīz sāk savairoties pienskābes baktērijas. 8-12 mēnešu vecumā parādās baktērijas, kas ir atkarīgas no tā, ar kādu barību bērnu baro.

Baktērijas izdala resnajā zarnā savas darbības galaproduktus, kas zināmā mērā saindē cilvēka organismu. Atindēšanu veic aknas. Līdzsvaru uztur arī pienskābes baktērijas, kas neļauj savairoties pūšanas baktērijām. Ir pierādīts, ka baktērijas arī sintezē vitamīnus C, B, K, PP. Baktērijas apgādā cilvēka organismu arī ar zināmu daudzumu enerģijas (6-9%), kas rodas baktērijām sašķeļot taukskābes resnajā zarnā.

Dzimumorgānu rajonā blakus jau zināmajām baktērijām dzīvo skābum izturīgās (acidofilās) nūjiņas. Līdzsvarota dzimumorgānu baktēriju sabiedrība neļauj savairoties patogēnajiem organismiem. Taču cilvēks pats šo līdzsvaru nereti izjauc, lietojot nepareizu uzturu, neatbilstošus higiēnas līdzekļus vai pārdozējot antibiotikas.

Patogēno baktēriju iekļūšana cilvēka organismā ne vienmēr izsauc saslimšanu. Svarīgs ir iekļuvušo organismu skaits un organisma imunitāte.