KAS DZIED AIZ TAVA LOGA? - 3

Dziedi, dziedi, Meža māte,
Tu zināji skaistas dziesmas!
Tev pateica sīki putni,
Pa zariem lēkādami.

Kas dzied, kas nedzied, kas kravā ceļasomas. Arī skolas somas. 
Vakaros iemidzina sienāžu, siseņu, cikāžu melodijas, bet no rītiem gandrīz vai vienīgie putni, kas modina ar dziesmām, palikušas vārnas. 
Ir augusts.

1. Brūnspārnu ķauķis  (Sylvia communis)

Brūnspārnu ķauķa dziesma

2. Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus)

Mazā svilpja dziesma

Video

3. Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus)

Niedru strazda dziesma

4. Upes ķauķis (Locustella fluviatilis)

Upes ķauķa dziesma

5. Purva ķauķis (Acrocephalus palustris)

Purva ķauķa dziesma

6. Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus)

Vakarlēpja jeb lēļa dziesma

7. Grieze (Crex crex)

Griezes dziesma

8. Sīlis (Garrulus glandarius)

Sīļa balss

9. Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra)

Lukstu čakstītes dziesma

Video

10. Pļavas tilbīte (Tringa totanus)

Pļavas tilbītes sauciens

Video

11. Pupuķis (Upupa epops)

Pupuķa dziesma

Video

KAS DZIED AIZ TAVA LOGA? - 2

Guļu, guļu, miegs nenāk
Apakš kupla ozoliņa.
Kā bij man miegam nākt,
Putni dzied zariņos.

Kas tie par putniem? Kamēr neieraudzīsi - nepateiksi. Vienu pazīsi pēc bildes, citu pēc dziesmas, bet citam tikai vārdu būsi dzirdējis. Pat ornitologi reizēm nonāk grūtībās, kad jāatšķir vītīša, čunčiņa vai svirlīša dziesma. Bet viņi tur, kokos un krūmos, ir. Un svin savus DZIESMU SVĒTKUS :)

1. Melnais meža strazds (Turdus merula)

Melnā meža strazda dziesma

2. Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella)

Dzeltenās stērstes dziesma

3. Lauka balodis (Columba palumbus)

Lauka baloža dziesma

4. Paceplītis (Troglodytes troglodytes)

Paceplīša dziesma

5. Koku čipste (Anthus trivialis)

Koku čipstes dziesma pirms saullēkta

6. Žubīte (Fringilla coelebs)

Žubītes dziesma

video

7. Vītītis (Phylloscopus trochilus)

Vītīša dziesma

8. Čunčiņš (Phylloscopus collybita)

Čunčiņa dziesma

9. Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix)

Svirlīša dziesma

Video

10. Plukšķis (Turdus iliacus)

Plukšķa dziesma

11. Dārza ķauķis (Sylvia borin)

Dārza ķauķa dziesma

Video

12. Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla)

Melngalvas ķauķa dziesma

KAS DZIED AIZ TAVA LOGA?

Meža māte putnus sauca,
Kalniņā stāvēdama:
Irbe Grieta, sloka Maija,
Teteriga Madaliņa.
Meža tēvs savus sauca,
Lielu tauri taurēdams:
Sīlis Pieča, dzenis Jurka,
Sīkspārnītis Bērtulīts.

Jūlija sākums. Lielākā daļa mazo putnu savu pavasara auklējumu jau izvedusi tautiņās. Taču putnu dziesmas vēl nebeidzas. Varbūt tās šobrīd nav vairs tik košas un ekspresīvas, un dažus no dziedoņiem mēs vairs nedzirdēsim šovasar (piemēram, dzeguze, lakstīgala), tomēr piedāvāju vēlreiz atcerēties, kāds bija pavasara dziesmu laika populārākais ducis.

1. Lielā zīlīte (Parus major)

Lielās zīlītes dziesma

2. Dzilnītis (Sitta europaea)

Dzilnīša dziesma

3. Dižraibais dzenis (Dendrocopos major)

Dižraibā dzeņa bungošana

Dižraibā dzeņa saucieni

4. Sila cīrulis (Lullula arborea)

Sila cīruļa dziesma

Video

5. Lauka cīrulis (Alauda arvensis)

Lauka cīruļa dziesma

Video

6. Dzeguze (Cuculus canorus)

Dzeguzes dziesma

Video

7. Dziedātājstrazds (Turdus philomelos)

Dziedātājstrazda dziesma

8. Mājas strazds (Sturnus vulgaris)

Mājas strazda dziesma

9. Vālodze (Oriolus oriolus)

Mātīte

Tēviņš

Vālodzes sauciens un dziesma

10. Baltā cielava (Motacilla alba)

Baltās cielavas dziesma

Video

11. Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula)

Sarkanrīklītes dziesma

12. Lakstīgala (Luscinia luscinia)

Lakstīgalas dziesma

Cē Ooo Divi

Kas notiek, kad vairākus prātus saliek kopā :) var apskatīties šeit:

NESĒDI! MĀCIES NO DABAS!

Anatomiski cilvēka ķermenis nav domāts sēdēšanai, bet gan kustībām.

Ja cilvēks sēžot pavada vairāk nekā sešas stundas dienā, nāves risks turpmākajos 15 gados pieaug par 40%, secinājuši zinātnieki.

Bieži vien darbā vai mājās ilgstoši sēdošie cilvēki pieceļas tikai tādēļ, lai dotos  uz virtuvi, pie ledusskapja vai uz tualeti, kur atkal sēž.

ILGSTOŠA SĒDĒŠANA NEGATĪVI IETEKMĒ VESELĪBU!

1. Sēdēšana rada asins sastrēgumus mazā iegurņa rajona orgānos,
2. veidojas muskuļu atrofija, kas izmaina K un Ca jonu patēriņu,
3. pasliktinās organisma apgāde ar skābekli,
4. pasliktinās šķidrumu apmaiņa organismā,
5. palēninās vielmaiņa.

Ilgstošas sēdēšanas sekas:

reibst galva, sāp mugura, kājas, svara pieaugums, palielinās diabēta risks, muguras disku trūce, hroniskas galvassāpes, paaugstināts tonuss sprandas un muguras daļā, jutīguma zudums rokās un kājās, traucētas dzimumfunkcijas, vēzis un liels dibens no ilgstošas sēdēšanas :(

KĀ RĪKOTIES? - MĀCIES NO DABAS!

Lai arī mums liekas, skatoties uz mūsu mājas mīluļiem - kaķiem un suņiem, ka viņi to vien dara, kā guļ, respektīvi, arī piekopj mazkustīgu dzīvesveidu, tad pirmais būtiskais iebildums - viņi nesēž. Pat tad, kad šķiet, ka kaķis visu nakti jums nogulējis nekustīgi blakus, tā nav.

Nu labi, var jau piekrist, mūsu mājdzīvnieki evolūcijas gaitā ir kļuvuši salīdzinoši mazkustīgāki par saviem savvaļas radiniekiem, kuriem barību neviens nepienes klāt, kuriem jāsargā sava teritorija, aktīvi jāmeklē partneri sugas turpināšanai utt. Dzīvnieki dabā atrodas nemitīgā kustībā.

Arī cilvēks līdz pat salīdzinoši nesenajai zinātnes un tehnikas revolūcijai aizvadīja dzīvi kustībā - medīja, vāca, cīnījās, strādāja  uz lauka, būvēja, raka... Kustējās lielāko dienas daļu. 

Kā dzīvojam mēs? Pateicoties modernajām tehnoloģijām, lielāko dienas daļu mēs pavadām sēžot. Darbā pie rakstāmgalda, skolas solā, mājās pie datora, televizora, braucot mašīnā, sabiedriskajā transportā...

Pat regulāra nodarbošanās ar sportu nevar glābt no "krēslu cilvēku" kaitēm. JO, līdz ko mēs apsēžamies -

• kāju muskuļos atslēdzas elektriskā aktivitāte,
• kaloriju patēriņš sarūk līdz vienai kalorijai minūtē,
• enzīmi, kas sadala taukus, samazinās par 90%,
• asinsrite palēninās, asinis "iestrēgst".

Pazuduši sociālajos tīklos, globālajā tīmeklī, aizrāvušies ar interesantu seriālu vērošanu, braucot 100-tiem kilometru, iegrimuši steidzamā darbā, mēs visbiežāk pat nepamanām, cik stundas jau esam pavadījuši sēžot.

Ir vietas, kur pastāv vecmodīgas pieklājības formas obligāti sēdēt krēslā. Varbūt ar laiku tas mainīsies. Taču mājās mēs varam darīt tā, kā mums ir ērtāk.

Nesēdiet krēslā! Lasiet, rakstiet, skatieties televizoru vai ēdiet pusguļus, sēžot lotosa pozā uz grīdas, stāvot kājās vai atlaižoties uz vēdera un atstutējot galvu uz elkoņiem. Ja tomēr jāsēž, pavelciet vienu kāju zem sevis vai atlaidieties pret atzveltni un kājas kaut kur atstutējiet.

Kādreiz, lai būtu glīts rokraksts rakstot, gribi vai negribi, bet bija jāsēž pie galda. Tagad rokraksts būs salasāms jebkurā gadījumā, jo ir pilnīgi vienalga, kādā pozā atrodoties spaidām taustiņus :)

BIOMĪMIKRIJAS FANTĀZIJAS

Piedāvāju ieskatu interesantākajās skolēnu idejās par biomīmikrijas iespējām.

Darbojoties projektā "Mācoties no dabas", skolēnu uzdevumi bioloģijas stundā bija:

• sameklēt dabas modeļus, kurus varētu izmantot,
• atrast pēc iespējas vairāk piemēru,
• attīstīt atrastās idejas, piemērot,
• novērtēt un pielāgot cilvēku vajadzībām,
• nebaidīties attīstīt pat vistrakākās idejas.

Pētāmais objekts dabā: Suņa mēle – antibakteriāla siekalu iedarbība uz brūcēm; sadziedē tās. Arī citi dzīvnieki laiza savas brūces. Lizocīms - sviedros, asinīs, asarās, siekalās un citos bioloģiskos šķidrumos esošs ferments, kas veicina baktēriju šūnapvalku sašķelšanu. Tas traucē baktēriju augšanu un vairošanos uz dzīvnieku ādas un gļotādas.

Pielietojums cilvēka radītās sistēmās: Pielietot šo metodi arī cilvēku ārstēšanā, brūču sadziedēšanā, jo arī cilvēka ķermeņa šķidrumi satur sugai raksturīgo lizocīmu.

Pētāmais objekts dabā: Dzīvnieku zemādas tauki. Saglabā siltumu zemās temperatūrās. Saglabā ķermeņa siltumu ūdenī.

Pielietojums cilvēka radītās sistēmās: Cilvēki, ziemas sezonai tuvojoties, arī varētu uzaudzēt biezāku „tauku mētelīti”. Mazāki enerģijas patēriņi nepieciešami apkurei. Sildās savos personīgajos tauku termosos – siltumizolatoros.

Pētāmais objekts dabā: Koka nomestās lapas satrūd, dodot minerālmēslojumu pašam kokam. Lašu dzīves ciklā vecāki nomirst pēc nārsta, dodot barības vielas mazuļu attīstībai.

Pielietojums cilvēka radītās sistēmās: Bezatkritumu māja. Enerģijas taupīšanas nolūkos un resursu taupīšanas nolūkos, vienas mājas radītos atkritumus, notekūdeņus tur pat mājā arī pārstrādā – kurināmajam, elektroenerģijas ražošanai, dzeramā ūdens vai tehniskā ūdens, varbūt pārtikas izejvielu iegūšanai utt.

Pētāmais objekts dabā: Feromoni – specifiskas organisma izdalītas vielas, ar kuru palīdzību dzīvnieki atrod piemērotākos pretējā dzimuma pārstāvjus sugas turpināšanai.

Pielietojums cilvēka radītās sistēmās: Demogrāfiskās situācijas atrisināšanai, ieviest tādas tehnoloģijas higiēnas preču ražošanā (šampūni, ziepes, dezodoranti u.c.), lai visas šīs ķīmiskās vielas nenomāktu cilvēka ķermeņa izdalītos feromonus un netraucētu tos sajust.

Pētāmais objekts dabā: Dzīvo organismu diennakts ritms. Aktivitātes saules gaismā. Tumsā – miegs un atpūta.

Pielietojums cilvēka radītās sistēmās: Cilvēku dienas un darba režīmu pakārtot dienas un nakts, gaismas un tumsas periodu nomaiņai. Maksimāli darbam un mācībām izmantot diennakts gaišās stundas tajos gadalaikos, kad to vairāk. Tas palīdzētu ietaupīt energoresursus, tos lieki nepatērējot dienas mākslīgai pagarināšanai.

Pētāmais objekts dabā: Dzīvnieku rozīšanās. Pēc ilgstoša sastinguma perioda dzīvnieki rozās, izstaipās, izkustina ekstremitātes. Veicinot organisma labāku apgādi ar skābekli, barības vielām, aizvada atkritumvielas, kas uzkrājušās šūnās.

Pielietojums cilvēka radītās sistēmās: Cilvēki ļoti daudz laika pavada mazkustīgi – TV, dators, lasot, rakstot, pārbraucot no vienas vietas uz citu. No dzīvniekiem patapināti stiepšanās un izstaipīšanās vingrojumi, kas nodrošinātu veselības uzturēšanu un cilvēka organisma kā sistēmas ilgtspējīgu darbošanos.

Pētāmais objekts dabā: Ķirzaka ataudzē nomesto asti.

Pielietojums cilvēka radītās sistēmās: Arī cilvēkiem ir reģenerācijas spējas – sadzīst pušumi, rētas. Attīstīt cilvēkiem reģenerāciju (iespējams, ģenētiski), lai cilvēks pats varētu ataudzēt kādu no zaudētajiem orgāniem – pirksti, roka, kāja, varbūt pat iekšējie orgāni.

Pētāmais objekts dabā: Dažām suņu šķirnēm, piemēram, zelta retrīvers, ir spēja saost vēža šūnu klātbūtni cilvēka organismā.

Pielietojums cilvēka radītās sistēmās: Izstrādāt sensorus, kas līdzīgi suņa degunam jau agrīnā stadijā spētu diagnosticēt ļaundabīgo audzēju cilvēka organismā. Tad, agrīni to konstatējot, savlaicīgi varētu uzsākt tā ārstēšanu.

Pētāmais objekts dabā: Dzīvnieki ēd, lai izdzīvotu. Patērē tik daudz barības, lai uzturētu organismu pie dzīvības un uzturētu tā pilnvērtīgas funkcijas. Dzīvnieki nav negausīgi – viņi paņem un patērē tik, cik nepieciešams.

Pielietojums cilvēka radītās sistēmās: Attīstīt vai kaut kā stimulēt (iespējams ģenētiski) šo principu cilvēkiem. Cilvēki ēd par daudz, saražo par daudz pārtikas, tam tiek iztērēti milzīgi resursi, tiek radīts arī liels piesārņojums ražošanas procesā. Uzkrāj milzīgas rezerves, kuras pēc tam iznīcina. Derētu gēns, kas dod komandu – pietiek!

Pētāmais objekts dabā: Augi fotosintēzē saražo paši sev nepieciešamās barības vielas enerģijas iegūšanai.

Pielietojums cilvēka radītās sistēmās: Cik labi būtu, ja cilvēki varētu baroties, kā augi – saules gaismā saražot sev nepieciešamo! Kaut vai neliels cilvēka ādas fragments varētu saturēt hlorofilu (būt zaļš) un fotosintezēt. Tā saražotu organismam nepieciešamo glikozi.

Pētāmais objekts dabā: Elektriskais zutis, dziļūdens organismi, kas rada elektrību, elektrisko izlādi, spīd.

Pielietojums cilvēka radītās sistēmās: Arī cilvēka organisms ražo elektrību nelielos daudzumos. Varētu to sakopot un kaut vai tik daudz, kā radīt gaismu nelielam lukturītim, kad jāpārvietojas tumsā.

Fantāzijas pasaulei nav robežu. 

Un viss jaunais ir labi aizmirsts vecais :)

Ja arī Tev rodas kāda ideja par to, ko mēs vēl varam mācīties no dabas - padalies!