BIOMĪMIKRIJA

Biomīmikrija ir jauna disciplīna, kas pēta dabas labākās idejas un pēc tam imitē šos paraugus un procesus, lai atrisinātu cilvēku problēmas.  

Un patiesi – daba jau veiksmīgi vairākus miljonus gadus ir radījusi dažādus pielāgojumus, kuri ir izrādījušies veiksmīgi. Tad kāpēc gan lai mēs šos veiksmīgos risinājumus neizmantotu arī savā labā? Vajag tik mācēt iemācīties saskatīt vajadzīgo!

Biomīmikrijai ir daudz kopīga ar citām biozinātnēm, kuras smeļas iedvesmu dabā, piemēram, bioniku, biomimētiku, bioinženieriju. 

Biomīmikrija nenodarbojas ar jau gatavu biomehānismu izmantošanu, bet gan tiecas radīt principiāli jaunus mehānismus, iedvesmojoties no dabas.

Biomīmikrija ir interdisciplināra zinātne, kurā, lai sasniegtu veiksmīgu rezultātu, piedalās visdažādāko jomu zinātnieki un inženieri: biologi, botāniķi, zoologi, antropologi, fiziķi, elektronikas un robotikas speciālisti, materiālu zinātnes pētnieki un militāro tehnoloģiju pārzinātāji utt. 

Pētāmais objekts dabā: Tauriņu, putnu un vaboļu spārnu krāsainais zaigojums rodas nevis no krāsu pigmenta, bet no to virskārtas nanostruktūras spējas atstarot dažādu garumu gaismas viļņus.

Pielietojums cilvēka radītās sistēmās: Šādu zaigojošu materiālu pieejamība ievērojami samazinātu krāsu pigmentu izmantošanas nepieciešamību tekstilindustrijā, kosmētikā un hologrammu ražošanā, tādējādi samazinātos toksisko vielu izmantošanas apjomi un būtu pieejami košāki un neizbalējoši krāsu toņi.

Pētāmais objekts dabā: Oda dzelonis ir viegli robots, kas padara tā dūrienu upurim nesāpīgu, radot minimālu nervu stimulāciju.

Pielietojums cilvēka radītās sistēmās: Medicīnā tiek ieviestas injekciju adatas, kas izgatavotas pēc oda dzeloņa parauga. Dūriena sāpes pacientiem.būšot mazākas.

Pētāmais objekts dabā: Tukāna milzīgais knābis ir pietiekami izturīgs, lai sašķeltu riekstus, un vienlaikus tik viegls, lai netraucētu putna lidojumam. Ežu un dzeloņcūku adatu struktūra ir ļoti vienkārša, tomēr tās ir apbrīnojami elastīgas un asas vienlaikus. Zirnekļa tīkla pavedieni ir piecas reizes izturīgāki un daudz elastīgāki par visaugstākās kvalitātes tēraudu.

Pielietojums cilvēka radītās sistēmās: Zinātnieki strādā pie jaunu supermateriālu izstrādes, kas aizstātu šobrīd izmantojamos materiālus, kuru ražošanā tiek izmantoti neatjaunojamie resursi.

Projekta "Mācoties no dabas" ietvaros sadarbojās dažādu mācību priekšmetu skolotāji - bioloģijas un veselības mācības, latviešu valodas un literatūras, mūzikas. Lai saprastu, kā darbojas kāds process dabā, vienā kompleksā sistēmā jāapvieno zināšanas visdažādākajās jomās.

Skolēnu uzdevums bija meklēt labākos dabas modeļus, kurus varētu izmantot. Mēģināt atrast pēc iespējas vairāk piemēru. Atdarināt atrastās idejas, attīstīt tās, piemērot, cik iespējams, savai iecerei; novērtēt savu ieceri – vai var to pielāgot savām vajadzībām, vai tā uzlabo dzīves kvalitāti. 

• Ko mēs varam mācīties no dzīvniekiem? Dzīvnieki zina, kā būt dabai draudzīgākiem.
• Daba kā veselības avots.
• Daba ar mums runā. Vajag tikai to mācēt sadzirdēt un saredzēt.
• Daba nevis kā resursu avots, bet gan dzīvību uzturošu lietu un parādību tīkls, kurā cilvēks ir tikai viena no šī tīkla daļiņām.