RADIĀCIJAS DROŠĪBA

PĀRPUBLICĒTS NO http://neogeo.lv/?p=2901

Latvijai nav nevienas atomelektrostacijas. Tas pats ir sakāms par dažām valstīm Latvijas tuvumā – Igauniju, Baltkrieviju, Poliju, Dāniju.
2009. gada 31. decembrī uz visiem laikiem tika apstādināta esošās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) 2. kodolreaktors. Ignalinas AES 1. kodolreaktors jau tika pilnībā izslēgts 2004. gada 31. decembrī, taču izlietotā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi arvien atrodas Ignalinas AES. Tie tiek uzglabāti speciāli uzbūvētā glabātuvē, kur tie atradīsies vismaz 50 gadus.
Tomēr 1000 km attālumā no Latvijas robežas atrodas 24 darbojošās atomelektrostacijas.

Tās izvietojas sekojošās valstīs:
• Vācija – 7 atomelektrostacijas;
• Krievija – 5 atomelektrostacijas;
• Zviedrija – 3 atomelektrostacijas;
• Ukraina – 3 atomelektrostacijas;
• Somija – 2 atomelektrostacijas;
• Čehija – 2 atomelektrostacijas;
• Slovākija – 2 atomelektrostacijas.

Visu atomelektrostaciju precīzu atrašanās vietu jūs varat aplūkot kartē. Tāpat, kartē uzklikšķinot uz katras atomelektrostacijas apzīmējuma, varat iegūt pilnu informāciju par to. Pietuvinoties kartē, jūs varat apskatīt katras atomelektrostacijas izskatu satelītattēlā.

Uzziņai:
Latvijai tuvumā esošo atomelektrostacijās izmantotie kodolreaktoru tipi:
• LWGR – padomju zinātnieku radīts kodolreaktoru tips, kuru pamatā izmanto Krievija (šādi reaktori darbojās arī Ignalinas AES)
• PWR – ASV radīts kodolreaktoru tips, kas visplašāk tiek izmantots rietumu atomelektrostacijās
• BWR – ASV radīts kodolreaktoru tips, otrs visplašāk izmantotais (pēc PWR) rietumu atomelektrostacijās
• Černobiļas AES avārija notika LWGR tipa reaktorā (4. bloks ar jaudu 1000 MW).

Analizējot atomelektrostacijas pēc to izvietojuma, jaudas un reaktora tipa var secināt:
• Latvijai ir ap 250 km plata buferzona no visām pusēm, kurā neatrodas neviena darbojošās atomelektrostacija.
• Latvija ir labāk pasargāta valsts no potenciālā radioaktīvā piesārņojuma nekā Igaunija, Lietuva, Krievija, Vācija, Somija, Zviedrija, Ukraina.
• Ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu virzienā no Latvijas atrodas potenciāli bīstamākās AES – jaudīgākās un ar LWGR tipa reaktoriem aprīkotās atomelektrostacijas (Ļeņingradas un Kurskas AES). Tomēr tās atrodas salīdzinoši tālu, kā arī valdošo vēju virziens Latvijai ir labvēlīgs.
• Ziemeļu virzienā no Latvijas izvietotās atomelektrostacijas Somijā un Zviedrijā ir aprīkotas ar samērā drošiem reaktoru tipiem, kā arī valdošo vēju virziens Latvijai ir labvēlīgs.
• Rietumu un dienvidrietumu virzienā no Latvijas izvietotās atomelektrostacijas ir salīdzinoši tālu, tās ir mazākas jaudas un tiek izmantoti salīdzinoši droši reaktoru tipi.
• Latvijai dienvidos bīstamākās ir Rovnas un Hmeļņickas AES, taču tās ir salīdzinoši jaunas un modernas AES, kurās izmanto salīdzinoši drošākus reaktoru tipus.
• Ignalinas AES kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu glabātava ir bīstams objekts, kas atrodas Latvijas pierobežā, tomēr teorētiski tam ir būtiski mazāka bīstamības pakāpe, kā strādājošai atomelektrostacijai.

Teorētiskas briesmas Latvijai no radioaktīvā piesārņojuma varētu rasties, ja kādā no atomelektrostacijām notiktu tehniska avārija vai terora akts, kura rezultātā atmosfērā tiktu izmests liels daudzums radioaktīvo vielu. Šie radioaktīvie putekļi un aerosoli vēja ietekmē var pārvietoties lielos attālumos.
Visplašāk zināmā milzu kodolkatastrofa bija Černobiļas AES avārija 1986. gada 26. aprīlī, kad radioaktīvais piesārņojums vēja nests nonāca pat tālāk kā 2000 km no atomelektrostacijas (Latvijas robeža – 570 km).

Černobiļas AES avārijas izraisītā radioaktīvā piesārņojuma karte.

Avots: UNEP/GRID-Arendal Maps and Graphics Library

Černobiļas AES drupas un zem betona sarkofāga apglabātos reaktorus jūs varat aplūkot satelītuzņēmumā.

Minētās atomelektrostacijas un slēgtā Ignalinas AES atrodas sekojošā attālumā no Latvijas robežas un Rīgas:

AES nosaukums	Valsts	Attālums līdz Latvijas robežai (km)	Attālums līdz Rīgai (km)
Ignalinas AES	Lietuva	9	212
Lovīsas AES	Somija	244	382
Ļeņingradas AES	Krievija	276	435
Oskašhamnas AES	Zviedrija	277	456
Forsmarkas AES	Zviedrija	375	513
Olkiluoto AES	Somija	390	497
Smoļenskas AES	Krievija	390	650
Kaļiņinas AES	Krievija	450	636
Rovnas AES	Ukraina	475	615
Ringhalsas AES	Zviedrija	548	726
Hmeļņickas AES	Ukraina	600	750
Kurskas AES	Krievija	690	945
Kruemmelas AES	Vācija	750	960
Brokdorfas AES	Vācija	795	1005
Brunsbiteles AES	Vācija	810	1020
Dukovani AES	Čehija	840	1010
Unterveseras AES	Vācija	840	1060
Temelinas AES	Čehija	870	1080
Grondes AES	Vācija	870	1090
Bohunices AES	Slovākija	900	1050
Mochovces AES	Slovākija	910	1040
Novovoroņežas AES	Krievija	915	1170
Dienvidukrainas AES	Ukraina	930	1125
Emslandes AES	Vācija	970	1180
Grafenreinfeldas AES	Vācija	1000	1230

Pēc jaudas, reaktoru skaita un tipa darbojošās atomelektrostacijas grupējas sekojoši:

AES nosaukums	Valsts	Kopējā elektriskā jauda (MW)	Reaktoru skaits un tips
Novovoroņežas AES	Krievija	3948 *	3-PWR
Ļeņingradas AES	Krievija	3700 **	4-LWGR
Kurskas AES	Krievija	3700 ***	4-LWGR
Ringhalsas AES	Zviedrija	3654	3-PWR; 1-BWR
Forsmarkas AES	Zviedrija	3138	3-BWR
Kaļiņinas AES	Krievija	2850 ****	3-PWR
Dienvidukrainas AES	Ukraina	2850	3-PWR
Smoļenskas AES	Krievija	2775	3-LWGR
Rovnas AES	Ukraina	2657	4-PWR
Oskašhamnas AES	Zviedrija	2511	3-BWR
Temelinas AES	Čehija	1926	2-PWR
Hmeļņickas AES	Ukraina	1900 *****	2-PWR
Dukovani AES	Čehija	1752	4-PWR
Olkiluoto AES	Somija	1720 ******	2-BWR
Brokdorfas AES	Vācija	1410	1-PWR
Grondes AES	Vācija	1360	1-PWR
Kruemmelas AES	Vācija	1346	1-PWR
Unterveseras AES	Vācija	1345	1-PWR
Emslandes AES	Vācija	1329	1-PWR
Grafenreinfeldas AES	Vācija	1275	1-PWR
Lovīsas AES	Somija	976	2-PWR
Bohunices AES	Slovākija	890	2-PWR
Mochovces AES	Slovākija	872*******	2-PWR
Brunsbiteles AES	Vācija	771	1-PWR

* notiek vēl 2 reaktoru izbūve (2228 MW)
** notiek vēl 1 reaktora izbūve (1085 MW)
*** notiek vēl 1 reaktora izbūve (915 MW)
**** notiek vēl 1 reaktora izbūve (950 MW)
***** notiek vēl 2 reaktoru izbūve (1900 MW)
****** notiek vēl 1 reaktora izbūve (1600 MW)
******* notiek vēl 2 reaktoru izbūve (782 MW)