Fotosintēze ir svarīgākais process dabā, jo gaismas
enerģijas ietekmē no neorganiskajām vielām sintezējas organiskās vielas, ko
paši augi un visi citi dzīvie organismi izmanto dzīvībai nepieciešamās
enerģijas iegūšanai. Turklāt fotosintēzē izdalās skābeklis, ko visi aerobie
organismi izmanto elpošanai. Fotosintēze nodrošina vielu apriti dabā un gāzu
līdzsvaru atmosfērā.
Summārais fotosintēzes vienādojums:
6CO2+ 6H2O → C6H12O6+
6O2
Fotosintēzes gaismas fāze
Notiek hloroplastos. Tur esošais pigments hlorofils,
absorbē saules enerģiju un tāpēc molekulās esošie elektroni tiek aktivēti. Tas
izraisa daudzpakāpju reakcijas, kuru rezultātā veidojas:
- Molekulārais skābeklis un ūdeņraža joni. Skābeklis tiek izmantots pašu augu elpošanas procesā vai izdalās atmosfērā.
- Ūdeņraža joni tiek izmantoti ATP sintēzē.
- NADP, H un ATP molekulas, kas tiek izmantotas tumsas fāzē.
Fotosintēzes tumsas fāze
Notiek hloroplastos. Tās sauc par tumsas reakcijām,
jo notiek gan gaismā, gan arī tumsā. Šajā fāzē no ogļskābās gāzes enzīmi sintezē
glikozi, aminoskābes vai lipīdus. Glikozi var izmantot cietes sintēzei vai
transportēt uz citām šūnas daļām. Tumsas fāzi izpētījis zinātnieks M. Kalvins,
tāpēc tā ir nosaukta par Kalvina ciklu.
Izsmeļošs materiāls par augu barošanu!
AtbildētDzēst